Sesava

 ciems  Pievienot kategoriju

www.sesava.lv/

Jau sensenos gadsimtos Sesavas teritorija bija biezi apdzīvota. Par to liecina neolīta, akmens, dzelzs un bronzas laikmeta apmetņu vietas Sesavas un Vircavas upju krastos, Līču pilskalns Vircavas upes krastā, Puiķu mežā atrastais dobakmens jeb kulta akmens.

Pirmās rakstītās ziņas par Sesavu attiecas uz 13.gadsimta vidu. 1254.gada aprīlī tagadējā Sesavas teritorija tika iedalīta Rīgas arhibīskapam Albertam un Livonijas ordenim, bet jau 1290.g. visa Sesavas teritorija nonāk Livonijas ordeņa rokās. Vietējos iedzīvotājus pārvērš dzimtcilvēkos, kaut gan Sesavas apkaimē saglabājas arī brīvzemnieki pat līdz 17.gs vidum.

Pēc Livonijas kara Sesava kļūst par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera īpašumu. 1567.gada 28.februārī hercogs paraksta pavēli par baznīcas celšanu. 1633.gadā tiek celta jauna baznīca, kura kalpo draudzei līdz pat šim laikam.

1639.gadā Sesava ir hercoga Jēkaba īpašums, kuru pēc 10 gadiem viņš nodod sievas Luīzes Šarlotes īpašumā. Laika posms līdz zviedru poļu karam ir Sesavas uzplaukuma periods, kuru pārtrauc zviedru karaspēka sirojumi, izdarot lielus postījumus. Luīze Šarlote Sesavu novēl savam dēlam Frīdriham Kazimiram, vēlākajam hercogam.

Ziemeļu kara gados Sesavai cauri iziet sakšu – poļu armija (1700), zviedri (1701), bet 1704.-1706.gadā - krievi. 1710.gadā novadā plosās mēris, nomirst iedzīvotāju lielākā daļa. Šajā gadsimtā Sesava cieš milzu zaudējumus.

1812.gadā Sesavu ieņem Makdonalda prūšu, bavāriešu - vestfāliešu pulki. 7.jūlijā niknas kaujas starp krieviem un Napoleona armiju notiek netālu no Mālukroga.

Pēc 1818.gada pasludinātās brīvlaišanas Sesavā sākas zemju izpirkšana, bijušo kroņa muižu zemi zemnieki iegūst īpašumā. Saglabājas arī vairākas muižas (10) – Lielsesavas muiža, Gala muiža, Mazsesavas muiža, Vidusmuiža, Skursteņmuiža. Zemes izpirkšanas laikā rodas vairāk kā 100 saimniecības. Strauji attīstās gan zemkopība, gan lopkopība. 1867.gada pētījumā ir norādīts, ka Sesava visos rādītājos ir apsteigusi Vācijas attīstītākos novadus. Laukos pastiprināti izmanto laukstrādnieku darbu. Varbūt tieši tāpēc Sesavā sāk veidoties aktīvas revolucionāru grupas. Nodedzina Galamuižu, notiek demonstrācija ar apšaudīšanos Sesavas baznīcā.

Arī Pirmais Pasaules karš nodara lielu postu Sesavas zemei un ļaudīm - nodedzinātas mājas, iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz tālo Sibīriju. Pēc kara zemes reformas rezultātā izveidojas 136 vecsaimniecības (6701 ha), 138 jaunsaimniecības (1944 ha), 64 sīksaimniecības (145 ha). Šajā laikā Sesavas pagasts ir viens no lielākajiem pagastiem apriņķī 88,80 kvadrātkilometri, liels iedzīvotāju skaits - 1885 cilvēki. Pagastā veidojas arī vairāki uzņēmumi: Landmaņa dzirnavas, Gavēņa kokzāģētava, lielāki un mazāki pārtikas un rūpniecības preču veikaliņi. Atkal atplaukst zemkopība, lopkopība un amatniecība. Šo plauksmes laiku pārtrauc okupācija, cilvēku deportācijas, Otrais Pasaules karš.

Sākoties kolektivizācijai, pagastā noorganizējās vairāki kolhozi: „1. maijs”, „Tīrums”, „Eglājs”, „8. marts”, „Ražotājs”, „Vienība”, „Sarkanais oktobris”, „Ļeņina ceļš”, „Cīņa”, „Uzvara”, kuri vēlāk tika apvienoti. No 70-tajiem gadiem bija divi kolhozi – „Padomju jaunatne” ar centru Sesavā un „Avangards” ar centru Bērvircavā.

1990.gadā tiek mainīts kolhoza „Padomju Jaunatne” nosaukums – turpmāk tas saucas „Sesava”, bet 1992.gadā tiek pārveidots par paju sabiedrību „Sesava”, bet šobrīd tas darbojas kā SIA „Sesava”.

Kolhozs „Avangards” 1992.gadā tiek pārveidots par paju sabiedrību, bet 1995.gadā tiek likvidēts.