Zaļenieku pagasts
Latvia /
Jelgava /
World
/ Latvia
/ Jelgava
/ Jelgava
Pasaule / Latvija / Zemgale
pagasts, neredzams, otrā līmeņa administrācija, atzīmēt tikai objekta kontūru
Zaļenieku pagasts ir Jelgavas novada administratīva teritorija. Lielākās apdzīvotās vietas ir Zaļenieki (pagasta centrs), Spurģi, Ūziņi, Abgunste.
Upes: Auce, Dorupīte, Eglone, Svēte, Tērvete.
www.zaleniekupagasts.lv
Zaļenieku pagasts atrodas seno zemgaļu galvenajā dzīves teritorijā līdzās Tērvetei. Gadsimtos robežas bieži tika mainītas. Par to liecina daudzas tautasdziesmas, kurās ir minēti Zaļenieki, Ūziņi, Abgunste, Jēkabnieki u.c. vietvārdi.
Zaļenieku pagasta vēsture sākās jau mūsu ēras 3. – 4. gs., kad balti sāka apdzīvot šo teritoriju. Par to liecina uzkalnu kapu izplatība un senie apbedījumi “Būdniekos”.
Zaļā (Gruhnhof) muiža jeb Zaļenieki ir viens no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. 1562.g. tā kļuva par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēņes muižu, 1698.g. nonāca galma maršala Ēvalda fon Kleista pārvaldē. 1737.g. hercogistes tronī nāca Ernsts Johans Bīrons, Zaļā muiža kļuva par viņa vasaras rezidenci jeb medību pili. Tāpat kā pārējās hercogistei piederošās muižas jeb vasaras rezidences, bij. Zaļā muiža ir viena no t.s. „zelta loka” muižām ap Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu: Svētes (Swethof), Lustes (Lusthof), Zaļā (Grunhof), Rundāles (Ruhenthal) un Kroņvircavas (Kronenwurzau) pils ansambļi.
1800.g. cars Pāvils I Zaļo muižu uzdāvināja Krievijas armijas ģenerālim Virtenbergas princim Aleksandram. 1850.g. ģenerāļa mantinieki muižu pārdeva Bornsmindes īpašniekam ģenerālim Aleksim fon Šepingam, vēlāk – Mēdemu dzimtai. Pagasta teritorijā iekļauta arī veco Abgunstes un Ūziņu muižu zemju teritorijas, kā arī ziemeļdaļa no bij Kalnamuižas (Hofzumberg) teritorijas.
1935.g. Zaļenieku pagasta platība bija 11490 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Zaļenieku, Abgunstes un Deģu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1962. g. Zaļenieku ciemam pievienoja Abgunstes ciemu. 1965.g.-daļu Deģu ciema, 1974.g. – daļu Glūdas ciema (kolhoza „Zaļenieki” terit.), mainījās robežas ar Austrumu, Bites un Svētes ciemu. 1990.g. tika atjaunots pagasts kā administratīva teritorijas vienība. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Zaļenieku pagastam pievienota daļa Jēkabnieku pagasta, bet daļa Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā.
Agrārās zemes reformas laikā 1922.g. Zaļenieku muižu sadalīja jaunsaimniecībām. 1935.g. Zaļenieku pagastā bija 389 saimniecības: 9108 ha aizņēma aramzeme, 477 ha – pļavas, 79 ha – ganības, 118 ha – meži. Rudzi aizņēma 5,6 % sējumu kopplatība, kvieši – 13,8%, mieži – 11,4%, auzas -8,5%, mistrs – 7,9%, kartupeļi – 1,8 %, āboliņš un tīruma zālāji- 34,8%. Darbojās divas vējdzirnavas, divas ūdensdzirnavas, motordzirnavas, zāģētava, pienotava, siernīca, 7 pārtikas veikali.
Padomju laikā 70. gados zemi apsaimniekoja padomju saimniecība „Jēkabnieki” (5462ha), kolhozi „Zaļenieki”(2743ha) un „Straume” (bijušā „Vienība” 2363ha) un psihoneiroloģiskās slimnīcas palīgsaimniecība „Pūcēni”. 1972. gadā uz Zaļenieku tehnikumu mācību saimniecības un padomju saimniecības „Jēkabnieki” bāzes tika izveidots Zaļenieku sovhoztehnikums. 1973.g. tam pievienoja kolhozu „Pavasaris”, 1974.g. – kolhozu „Zaļenieki”, kopsaimniecības platība bija 9753 ha.
Pirmā skola atvērta 1822.g., draudzes skola – 1850.g., pagastskola (tagadējā pamatskola) – 1881. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā pagastā bija Zaļenieku valsts ģimnāzija (6-kl.skola, atradās Zaļās muižas pilī), Abgunstes un Ūziņu 4-klašu pamatskolas, kā arī mājturības skola (1935.-1940.g.). Padomju laikā Jēkabniekos bija pamatskola ar krievu mācību valodu.
Zaļās muižas pilī darbojās lauksaimniecības tehnikums (1945.- 1947.g.), kolhozu vadošo kadru sagatavošanas skola (1947.-1951.g.), trīsgadīgā lauksaimniecības vidusskola kolhozu priekšsēdētāju sagatavošanai (1951.-1956.g.), lauksaimniecības tehnikums (1956.-1962.g.), viengadīgā kolhozu un padomju saimniecību vadošo kadru sagatavošanas skola (1962.-1966.g.), ekonomiskais tehnikums (1966.-1971.g.), sovhoztehnikums (1972.-1985.g.), profesionāli tehniskā vidusskola (1985.-1989.g.). 1989.g. tika izveidota lauksaimniecības skola, kopš 1998.g. – arodvidusskola. Pirmsskolas iestāde - bērnudārzs Zaļenieku pagastā tiek atvērts 1964. gadā.
Upes: Auce, Dorupīte, Eglone, Svēte, Tērvete.
www.zaleniekupagasts.lv
Zaļenieku pagasts atrodas seno zemgaļu galvenajā dzīves teritorijā līdzās Tērvetei. Gadsimtos robežas bieži tika mainītas. Par to liecina daudzas tautasdziesmas, kurās ir minēti Zaļenieki, Ūziņi, Abgunste, Jēkabnieki u.c. vietvārdi.
Zaļenieku pagasta vēsture sākās jau mūsu ēras 3. – 4. gs., kad balti sāka apdzīvot šo teritoriju. Par to liecina uzkalnu kapu izplatība un senie apbedījumi “Būdniekos”.
Zaļā (Gruhnhof) muiža jeb Zaļenieki ir viens no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. 1562.g. tā kļuva par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēņes muižu, 1698.g. nonāca galma maršala Ēvalda fon Kleista pārvaldē. 1737.g. hercogistes tronī nāca Ernsts Johans Bīrons, Zaļā muiža kļuva par viņa vasaras rezidenci jeb medību pili. Tāpat kā pārējās hercogistei piederošās muižas jeb vasaras rezidences, bij. Zaļā muiža ir viena no t.s. „zelta loka” muižām ap Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu: Svētes (Swethof), Lustes (Lusthof), Zaļā (Grunhof), Rundāles (Ruhenthal) un Kroņvircavas (Kronenwurzau) pils ansambļi.
1800.g. cars Pāvils I Zaļo muižu uzdāvināja Krievijas armijas ģenerālim Virtenbergas princim Aleksandram. 1850.g. ģenerāļa mantinieki muižu pārdeva Bornsmindes īpašniekam ģenerālim Aleksim fon Šepingam, vēlāk – Mēdemu dzimtai. Pagasta teritorijā iekļauta arī veco Abgunstes un Ūziņu muižu zemju teritorijas, kā arī ziemeļdaļa no bij Kalnamuižas (Hofzumberg) teritorijas.
1935.g. Zaļenieku pagasta platība bija 11490 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Zaļenieku, Abgunstes un Deģu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1962. g. Zaļenieku ciemam pievienoja Abgunstes ciemu. 1965.g.-daļu Deģu ciema, 1974.g. – daļu Glūdas ciema (kolhoza „Zaļenieki” terit.), mainījās robežas ar Austrumu, Bites un Svētes ciemu. 1990.g. tika atjaunots pagasts kā administratīva teritorijas vienība. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Zaļenieku pagastam pievienota daļa Jēkabnieku pagasta, bet daļa Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā.
Agrārās zemes reformas laikā 1922.g. Zaļenieku muižu sadalīja jaunsaimniecībām. 1935.g. Zaļenieku pagastā bija 389 saimniecības: 9108 ha aizņēma aramzeme, 477 ha – pļavas, 79 ha – ganības, 118 ha – meži. Rudzi aizņēma 5,6 % sējumu kopplatība, kvieši – 13,8%, mieži – 11,4%, auzas -8,5%, mistrs – 7,9%, kartupeļi – 1,8 %, āboliņš un tīruma zālāji- 34,8%. Darbojās divas vējdzirnavas, divas ūdensdzirnavas, motordzirnavas, zāģētava, pienotava, siernīca, 7 pārtikas veikali.
Padomju laikā 70. gados zemi apsaimniekoja padomju saimniecība „Jēkabnieki” (5462ha), kolhozi „Zaļenieki”(2743ha) un „Straume” (bijušā „Vienība” 2363ha) un psihoneiroloģiskās slimnīcas palīgsaimniecība „Pūcēni”. 1972. gadā uz Zaļenieku tehnikumu mācību saimniecības un padomju saimniecības „Jēkabnieki” bāzes tika izveidots Zaļenieku sovhoztehnikums. 1973.g. tam pievienoja kolhozu „Pavasaris”, 1974.g. – kolhozu „Zaļenieki”, kopsaimniecības platība bija 9753 ha.
Pirmā skola atvērta 1822.g., draudzes skola – 1850.g., pagastskola (tagadējā pamatskola) – 1881. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā pagastā bija Zaļenieku valsts ģimnāzija (6-kl.skola, atradās Zaļās muižas pilī), Abgunstes un Ūziņu 4-klašu pamatskolas, kā arī mājturības skola (1935.-1940.g.). Padomju laikā Jēkabniekos bija pamatskola ar krievu mācību valodu.
Zaļās muižas pilī darbojās lauksaimniecības tehnikums (1945.- 1947.g.), kolhozu vadošo kadru sagatavošanas skola (1947.-1951.g.), trīsgadīgā lauksaimniecības vidusskola kolhozu priekšsēdētāju sagatavošanai (1951.-1956.g.), lauksaimniecības tehnikums (1956.-1962.g.), viengadīgā kolhozu un padomju saimniecību vadošo kadru sagatavošanas skola (1962.-1966.g.), ekonomiskais tehnikums (1966.-1971.g.), sovhoztehnikums (1972.-1985.g.), profesionāli tehniskā vidusskola (1985.-1989.g.). 1989.g. tika izveidota lauksaimniecības skola, kopš 1998.g. – arodvidusskola. Pirmsskolas iestāde - bērnudārzs Zaļenieku pagastā tiek atvērts 1964. gadā.
Wikipedia raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Zaļenieku_pagasts
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 56°31'5"N 23°30'56"E
- Vilces pagasts 10 km
- Sesavas pagasts 13 km
- Platones pagasts 14 km
- Vircavas pagasts 17 km
- Krimūnu pagasts 18 km
- Tērvetes pagasts 19 km
- Vītiņu pagasts 50 km
- Šauļi 63 km
- Rubas pagasts 66 km
- Zvārdes pagasts 67 km
- Mežs 1.9 km
- Mežs 2.2 km
- Mežs 3.7 km
- Mežs 4.6 km
- Mežs 5.3 km
- Mežs 6.3 km
- Mežs 6.9 km
- Gulbju ezers 7.3 km
- Tērvetes meža ainavu parks 8.2 km
- Mežs 11 km
Komentāri