Jaunsvirlaukas pagasts

 pagasts, otrā līmeņa administrācija, atzīmēt tikai objekta kontūru

 Augšupielādēt attēlu

Jaunsvirlaukas pagasts ir Jelgavas novada administratīva teritorija.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Staļģene (pagasta centrs), Mežciems, Dzirnieki, Vecsvirlauka, Bajāri, Bitēni, Blukas, Īslīcas, Jaunsvirlauka, Kārniņi, Pakuļi, Smedēni, Šalkas.
Upes: Īslīce, Lielupe, Liepars, Rēda, Sesava, Svitene, Vircava.Pirmās ziņas par Svirlaukas novadu ir no 1566.gada, 1693.gadā sadalīja Jaunsvirlaukā un Vecsvirlaukā. 1935.gadā Jaunsvirlaukas platība bija 9300 ha. 1945.g. Jaunsvirlaukas pagastā izveidoja Jaunsvirlaukas un Staļģenes ciemu. 1954.g. Jaunsvirlaukas ciemam pievienoja daļu Sesavas ciema un Staļģenes ciemu, savukārt daļu teritorijas atdeva Vircavas ciemam, 1966.g.Jaunsvirlaukaipievienoja daļu Vircavas ciema, 1974. un 1987.g. tika mainīta robeža ar Vircavas ciemu, 1977.g. Jaunsvirlaukai pievienoja daļu Vecsvirlaukas ciema. 1990.g. atjaunoja Jaunsvirlaukas pagastu. 2000.gadā Jaunsvirlaukas platība bija 12340 ha.
Daba

Jaunsvirlaukas pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma Z malā. Virsa lēzeni pazeminās no 18.2m v.j.l. D galā līdz1.5m v.j.l. Z daļā. Pagasta A un Z robeža iet pa Lielupi, kuras platums no 75m līdz 130m, dziļums 2.5-4m, vidējais ūdens līmenis pie Jelgavas 0.3m v.j.l. Pagasta teritorijā tek Lielupes pietekas Īslīce, Svitene ar Lieparu,
Sesava ar Oglaini, Skursteņu strautu, Rēdu un Tigatu grāvi un Vircava. Lielupes ūdenstilpes ir Kārniņu māla Lielupes karjeri. Kārniņu māla atradne pētīta 1954.g., tās krājumi 1945.-1969.g. izmantoti. Z daļā lieli mežu masīvi.

Iedzīvotāji

2000.g. Jaunsvirlaukas pagastā bija 3298 iedz., t.sk. 48.2% vīriešu, 51.8% sieviešu; bezdarba līmenis 8.0%. Nacionālais sastāvs: 56.4% latviešu, 22.0% krievu, 11.6% baltkrievu, 3.5% lietuviešu, 2.9% poļu, 2.5% ukraiņu.

Ciemi: Mežciems (kopā ar Kārniņiem) - 1154 iedz., Staļģene -550, Dzirnieki- 342, Vecsvirlauka - 157, Blukas, Jaunsvirlauka, Bitēni, Biļļmuiža.

12.gs.b. tagadējā Jaunsvirlaukas pag. teritorija atradās zemgaļu Upmales zemē. 1905.g. Vecsvirlaukas pagastā darbojās rīcības komiteja, Jaunsvirlaukas pagastā tika iznīcināts pagasta valdes arhīvs. 1935.g. Jaunsvirlaukas pagastā bija 2139 iedz., t.sk., 92.4% latviešu, 1.9% krievu, 1.2% poļu, 0.5% vāciešu; Vecsvirlaukas pagastā - 932 iedz., t.sk., 92.9% latviešu, 2.2% krievu, 1.1% vāciešu, 0.6% poļu. 1941.g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 12 jaunsvirlaucniekus un 29 vecvirlaucniekus, 1949.g. - 137 no Jaunsvirlaukas un 29 no Vecsvirlaukas. Ieplūda imigranti, tika veidoti lauku ciemati. 1989.g. Mežciemā ( Jelgavas MRS ) bija 650 iedz., Staļģenē ( kolhoza "Staļģene" centrā ) - 562, Dzirniekos (Franksesavā; pad. saimn. "Dzirnieki" centrā) - 361, Kārniņos - 278, Blukās - 250, Vecsvirlaukā - 148, Jaunsvirlaukā - 77, Bitēnos - 62, Pakuļos - 50 iedzīvotāji.
Reliģija
Luterāņi pieder Salgales un Jelgavas Sv. Annas draudzei, baptisti - Dzirnieku baptistu draudzei, pārējie - citām Jelgavas reliģiskajām draudzēm.