Viļānu Sv. Alberta klosteris (Viļāni)

 klosteris / abatija, katoļu baznīca

1753.gadā pēc barona Miķeļa Rika ielūguma Viļānos ieradās bernardīņu mūki. Viņi apkalpoja draudzi, vadīja draudzes skolu. Кlostera bibliotēkā bija 463 garīga satura grāmatu latīņu, poļu un latviešu valodā. Kad Krievijas cars izdeva pavēli visus klosterus slēgt, bernardīņi 1832.gadā tika padzīti no Viļāniem. Draudzes īpašumus pārņēma Mogiļevas arhibīskaps, bet draudzi apkalpoja diecēzes priesteri.
1924.gadā Viļānos ieradās Mariāņu kongregācijas mūki – Benedikts Skrinda MIC un Brоņislavs Valpitrs MIC. Pirms kara Viļānu klosterī dzīvoja un apkalpoja draudzi 42 mariāņu tēvi un brāļi. Auglīgo klostera darbību pārtrauca 2.Pasaules karš. 1944.gadā vācu karaspēks, atkāpjoties no Viļāniem, uzspridzina lielāko klostera daļu. Savukārt komunisti mūkus padzina, bet klostera ēku atsavināja un tajā izveidoja skolas internātu, traktormācības kabinetus, dzīvokļus skolotājiem, pat šautuvi. 1989.gadā klosteri un tai pieguļošās ēkas mariāņiem tika atdotas atpakaļ. Mūsdienās Viļānu mariāņu klosteris atkal ir atjaunots un ir lielākais vīriešu klosteris Latvijā.
www.mariani.lv