A/S "Carnikavas Dārznieks" (Carnikava)

 pamests/neizmantots objekts, siltumnīca, augļu dārzs, ziedkopība

 Augšupielādēt attēlu

Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vairs ne tikai Rīgā pazīstamās un iecienītās Carnikavas dārzniecības pirmsākumi meklējami 1955. g., kad zvejnieku kolhoza “Carnikava” valdes 15. februāra sēdē nolemts pārdošanai tirgū noteikt šādu kolhoza produkcijas daudzumu: 20000 kg skābus kāpostus, 40000 kg kartupeļus, 660 kg putraimus, 6000 kg galda bietes, 4000 kg svaigus kāpostus un 9000 kg. kviešu. Tanī pašā gadā pastāvējuši arteļa tirdzniecības stendi Mīlgrāvī un Vidzemes tirgū Rīgā, kuros tirgota arteļa dārzniecības produkcija.
Vēlākajos gados siltumnīcu saimniecību nemitīgi paplašināja. 1957. g. siltumnīcu kopplatība jau sasniedza 1200 kvadrātmetrus, siltumnīcām bija ierīkota vienota centrālapkures sistēma, bet nākošajā gadā siltumnīcas aizņēma 3000 kvadrātmetrus. Tad pirmie gurķi un tomāti patērētājiem nosūtīti aprīļa vidū, bez tam tirgū nogādāti 800 kg salātu un prāvs daudzums lociņu un spinātu. 1959.g. no Carnikavas kolhoza Rīgas Centrālajā un Vidzemes kolhozu tirgū katru dienu piegādāja tomātus, gurķus, puķu kāpostus, kā arī dažādus ziedus.
Acīmredzot puķkopība bija visienesīgākā, tāpēc dārzniecība specializējās uz to. 1961. g. aprīļa sākumā dārzniecībā bija 6 augu mājas ar prāvām zemstikla platībām, kurās auga gan rozes un kallas, gan tomāti un gurķi. Bez tam vēl ir bija ierīkoti pieci simti lecekšu logu, kur audzēja salātus, tomātus un puķes. 1969. g. kolhoza revīzijas akti liecina, ka dārzniecībā audzētas zemstikla kultūras: gurķi, salāti, neļķes, krizantēmas, lefkojas, un atklātā lauka kultūras: tomāti, gurķi, kāposti, dažādi dārzeņi. Apkurināmo siltumnīcu platība bija 3470 kvadrātmetri, lecekšu - 1440 kvadrātmetri. Divi kolhoza puķu tirdzniecības stendi atradās Centrālajā kolhozu tirgū Rīgā, bet dārzeņu stends – Vidzemes tirgū. Tika uzceltas jaunas siltumnīcas, kurās audzēja reti sastopamas rožu šķirnes. Siltumu tām piegādāja no īpaši šim nolūkam konstruētas tvaika katlu iekārtas.
Carnikavas dārzniecība ar saviem ziediem jau 15 gadus piedalījās Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Visvairāk apbalvojumu šajā izstādē tika saņemts par acālijām, bet 1975. g. ar sudraba medaļu apbalvotas Carnikavas gerberas. 1976. g. tika izstrādāts projekts jaunas siltumnīcas būvei, kas aizņēma trīs hektārus un galvenokārt kalpoja puķu audzēšanai hidroponiski – nevis augsnē, bet šķembās, ar īpaši pievadītu barojošo vielu šķīdumu. Pa vienam hektāram paredzēja neļķēm un dārzeņiem, pa pushektāram - rozēm un gerberām.
1980. g. dārzniecība bija izaugusi par puķkopības kombinātu, jo sāka darboties pilnīgi automatizēta ziedu audzēšanai nepieciešamā klimata regulēšana. Uz jauno kombinātu nāca strādāt daudzi jaunie puķkopības speciālisti no Bulduru sovhoztehnikuma. Rīgā ziedus pārdeva ne tikai tirgos, bet arī Carnikavas ziedu salonā uz tagadējās Brīvības ielas un Merķeļa ielas stūra.
1984. g. pēc jaunu zemstikla platību dārzeņu audzēšanai ierīkošanas tās pārsniedza 3,2 hektārus. Siltuma, ūdens un barības šķīduma padeve bija pilnībā automatizēta un mehanizēta. posmiem, kas pielīdzināmi brigādēm, izvērsusies spriega sociālistiskā sacensība. Kolektīvs ir prāvs — apmēram 180 cilvēki.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un zvejnieku kolhoza iziršanas dārzniecība kļuva par vienu no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas izveidojās uz kolhoza bāzes. 1992. g. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tika ierakstīta SIA “Carnikavas dārznieks” ar darbības veidu - lauksaimniecības produktu ražošana, starpniecība, tirdzniecība u.c. Deviņdesmito gadu vidū par vienu no vietējo puķkopju darbības apdraudējumiem kļuva ziedu un dekoratīvo augu plaša ieplūšana Latvijas tirgū no Eiropas un Dienvidamerikas valstīm. Tirgotājiem bija daudz izdevīgāk pārdot importa preci, no kuras varēja gūt ap 300% pelņu.
Tomēr darbība turpinājās – 2003. g. viens Lauksaimniecības savienības organizētajā "Sējēja" prēmijas konkursā starp 149 laureātiem bija arī SIA "Carnikavas dārznieks”. Vadītājs I. Jēkabsons 2004. gada janvārī laikrakstam “Laiks” sacīja: "Mūsu izaudzētie dārzeņi auguši tepat Carnikavā. Tāpēc patērētāji vienmēr saņem svaigus, ķīmiski
neapstrādātus dārzeņus. Kaitēkļus apkarojam ar bioloģiskām metodēm, bet tomātu apputeksnēšanai izmantojam no Dānijas ievestas kamenes. Gurķiem, tomātiem un zemenēm piešķirta preču zīme "Kvalitatīvs Latvijas produkts”. Divarpus hektāros audzējam podu un apstādījumu kultūras, ari ziedus griešanai. Pašlaik acis priecē daudzkrāsainās prīmulas, kas nākušas no Vācijas firmas "Benarv". Zied ari acālijas - izaudzēti 20 tūkstoši stādu. Ziedēt sākušas ari ciklamenes jeb alpu vijolītes, kuru sēklas saņemtas no Francijas. Un vēl atjaunoti rožu stādījumi, lai nodrošinātu to ziedēšanu augu gadu. Daudzās šķirnes vestas no Vācijas, Nīderlandes. Tagad zem stiklotajām debesīm viļņojas daudzkrāsainā rožu druva, pat tādas, kur uz viena kāta pieci seši ziedi, ari divkrāsaini. Katru dienu pircēji saņem 1000 - 2000 rožu! Par Ziemsvētku puķi dēvē puansetiju jeb skaisto eiforbiju. Ne visi zina, ka šim augam piemīt enerģija, kas aktīvi iedarbojas uz nervu sistēmu un ķermeni. Ziemā šī puķe gādā par labu garastāvokli. Esam iegādājušies klimatdatoru, kas regulē vēdināšanas, mēslošanas, mitruma un apgaismošanas režīmu.”
Dārzniecības spēja ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties pēc elektrības cenu lēciena un lēto ārzemju ziedu ieplūšanas, tomēr uzņēmumam liktenīgs bija 2007.gads, kad Latvijas Gāze vairākkārt pacēla gāzes cenas. Kavēto kredītmaksājumu dēļ tika arestēti apgrozāmie līdzekļi, kas faktiski izbeidza dārzniecības saimniecisko darbību. Bez tam nebija iespējams nokārtot arī īpašuma tiesības, jo zeme zem siltumnīcām piederēja trim īpašniekiem. Divi no tiem bija ar mieru zemi pārdot, bet trešais kategoriski atteicās, tādējādi apstādinot procesu. Vienā ēkā tika iekārtota meristēmu laboratorija, bet pārējo īpašumu ilgstoši nebija iespējams pārdot. No 1997. līdz 2010. gadam dārzniecībā atradās Carnikavas mazpulku štābs. Vēlākajos gados siltumnīcas un daļa ēku pamazām tika izdemolētas, un vēlāk – nojauktas.