Vērmanes dārzs (Rīga)

Latvia / Riga / Rīga / Elizabetes iela
Parka platība 5 ha. Atklāts 1817.gada 8.jūnijā (sabiedrisks dārzs); tā sākotnējo terit. (0,8 ha) pilsētai dāvināja un viena no dāsnākajām ziedotājām bija pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane, tādēļ dārzu nosauca viņas vārdā.
Vērmaņdārzu veidoja pēc ainaviskā principa, vairākkārt paplašināja, līdz 1859.gadā to iekļāva apbūve. Vērmaņdārzā bijušas vairākas celtnes. Ievērojamākā - mākslīgā minerālūdens iestāde, kas sākumā bija apvienota ar restorānu (1835, arhit. J. Ā. Špacīrs); 1859.-1864.gadā tai uzcēla atsevišķu ēku (arhit. L.F.K.Bonštets)

1869.gadā parkā ierīkota strūklaka (aut. Buholcs un Hāns),
1880.gadā Vērmaņdārzu pārveidoja pēc G.F.F.Kūfalta projekta, iestādīja vairākus tūkstošus svešzemju koku un krūmu, koka sētu nomainīja ar greznu metāla žogu un pie vārtiem pēc arhitekta V. Reslera projekta izbūvēja augļu kioskus,
1899.gadā ierīkoja pirmo rozāriju Rīgā.
20. gs. 30. gados Vērmaņdārzu rekonstruēja pēc A.Zeidaka proj. - paplašināja ceļus, ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju, rotaļu laukumu, uzbūvēja estrādi.
1940 parku nosauca S.Kirova vārdā, 1954 tajā tika uzstādīts S.Kirova krūšutēls (tēln. V.Rapiķis), 1968 tika ierīkota Kirova raj. goda plāksne, 1985 atklāts K.Barona piemineklis (tēln. L.Davidova-Medene, arhit. G.Asaris).

Vērmaņdārzā aug 10 vietējo kokaugu sugu (t.sk. aizsargājamais parastais skābardis) un 71 introducēto kokaugu taksons (piem., Mandžūrijas riekstkoks, ošlapu pterokārija).
Wikipedia raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Vērmaņdārzs
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas:   56°57'5"N   24°7'6"E

Komentāri

  • http://www.360cities.net/image/vermanes-darzs-riga
  • Vērmanes dārzu izveido Rīgas pilsētas galvas Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna (Anna Gertrud Wohrmann). Viņa ziedo sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, lai ierīkotu publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu, ko ieraksta savā testamentā kā dāvinājumu Rīgas pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks sadalīts vai pārdots privātpersonām, liedzot iespēju pilsētniekiem tur atpūsties. Parku svinīgi atklāj 1817.gadā. 1869. gadā parkā uzstāda Saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā izgatavotu strūklaku. Parku ieskauj Tērbatas, Elizabetes, Kr. Barona un Merķeļa ielas.
Šis ieraksts ticis mainīts pirms 11 gadiem