Nāves sala
Latvia /
Ikskile /
World
/ Latvia
/ Ikskile
/ Ikskile
Pasaule / Latvija / Rīga
sala, 1. pasaules karš
Nāves sala — agrāk pussala, tagad sala Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Rīgas rajona Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km².
Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas karaspēkam 1915. gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. Tas tika nosaukts par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Abus Daugavas krastus savienoja ar pagaidu tiltu.
1916. gada 14. aprīlī [v.s. 1. aprīlī] 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu (viņi tur palika līdz 1916. gada beigām). Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā pussalas vietā — rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.
Pēc revolūcijas, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai 1917. gada 27. jūlijā Nāves sala tika evakuēta.
1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.
Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.
Yandex panorama: yandex.ru/maps/-/CCU5iPGwTB
Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas karaspēkam 1915. gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. Tas tika nosaukts par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Abus Daugavas krastus savienoja ar pagaidu tiltu.
1916. gada 14. aprīlī [v.s. 1. aprīlī] 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu (viņi tur palika līdz 1916. gada beigām). Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā pussalas vietā — rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.
Pēc revolūcijas, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai 1917. gada 27. jūlijā Nāves sala tika evakuēta.
1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.
Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.
Yandex panorama: yandex.ru/maps/-/CCU5iPGwTB
Wikipedia raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Nāves_sala
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 56°49'59"N 24°26'43"E
- Pirmā pasaules kara tranšeja 18 km
- Krasta aizsardzības baterija 35 km
- Krasta baterija 35 km
- Krasta baterija "G" 35 km
- Pirmā pasaules kara vācu kareivju kapi (1917.gada 9...20. janvāris) 41 km
- Stūrmaņi 43 km
- Teteles kapi 43 km
- Mangaļi, Pirmā pasaules kara Tīreļpurva kauju muzejs 45 km
- Mangaļu stiga 49 km
- Ložmetējkalns, latviešu kauju vietas 1. pasaules karā 53 km
- Garāžas 1.3 km
- Saulkalnes iela, 18 1.4 km
- Saulkalnes iela, 30 1.4 km
- Tenisa korts 1.4 km
- Dīķis 1.5 km
- Ikšķiles mototrase 2 km
- Ikšķiles māsu karmelīšu klostera baznīca 2.2 km
- Daugmales pagasts 3.8 km
- Rīgas HES ūdenskrātuve 4.7 km
- Salaspils novads 7.5 km