Āgenskalns (Rīga)

Latvia / Riga / Rīga
 mikrorajons, neredzams
 Augšupielādēt attēlu

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226.g. Rajona nosaukums cēlies 17.gs. no tiesneša Henriha fon Hāgena muižiņas, kam piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai. Tolaik Āgenskalnā dzīvoja pārsvarā latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. 1785.g. lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Rīgas pilsētas Jelgavas priekšpilsētā, tas kļuva par vācu pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794.g. pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. 1812.g. bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās nodedzināja visas Āgenskalna ēkas.

1828.g. Rīgai pievienoja Āgenskalna dienviddaļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. 19.gs. vidū no Āgenskalna līča atklāja kuģīšu satiksmi ar labo Daugavas krastu. Līdz 1885.g. Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kas devušas vārdu Nometņu ielām. 1890.g. uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kas devis vārdu Bāriņu ielai. Kopš 1898.g. rajona centrā darbojas tirgus, tagadējā ēka uzbūvēta 1911.-24.g., arh. Reinholds Georgs Šmēlings.
1910.g. atklāta 2.pilsētas slimnīca (tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca).
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas:   56°56'14"N   24°4'22"E

Komentāri

Šis ieraksts ticis mainīts pirms 12 gadiem