Grūbes hidroelektrostacija (Grūbe)
Latvia /
Aluksnes /
Ape /
Grūbe
World
/ Latvia
/ Aluksnes
/ Ape
Pasaule / Latvija / Vidzeme
hidroelektrostacija
Pievienot kategoriju
Grūbes dolomīta atsegums
Dolomīta atsegumi atrodas Vaidavas upes labajā krastā pie Grūbes HES. Tos var atrast braucot pa Rīgas-Veclaicenes jeb A2 autoceļu, orientieri: 178.km un tilts pār Vaidavas upi. Tas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts kopš 1977.gada. Dolomīta atsegums vislabāk redzams no aizsprosta tilta. 4 m augsto un aptuveni 30 m plato atsegumu veido Pļaviņu svītas devona periodā veidojušies rupjkristāliskie dolomīti. Tie atgādina dzeltenīgi brūnu ķieģelīšu sienu. Starp ūdenskritumu un atsegumu atrodas labiekārtoti avotiņi, neliela lapene atpūtas brīdim.
Vaidavas Grūbe un HES uz Vaidavas upes
Vaidavas upes vidustecē pie Grūbes Apes pagastā jau 19.gs.atradās ūdensdzirnavas, kuras izmantoja upes dabisko ūdenskritumu, lai gan jau tajā laikā tas bijis apmūrēts. Joprojām pastāv diskusijas starp dabas pētniekiem par ūdenskrituma augstumu.Daudzkur tiek minēts, ka tas ir augstākais ūdenskritums Latvijā ar kopējo abu kāpļu augstumu 4.3 m. Dabas pētnieks A.Grīnbergs uzskata, ka par dabisko ūdenskritumu var dēvēt tikai tā apakšējo daļu, kas pēc viņa mērījumiem ir:"...pie labā krasta-1.7m, pie kreisā-1.9m līdz 2m augsta. Platums -12 m. Ja ūdenskritumam kādreiz ir bijusi otra pakāpe, tā bijusi neliela, katrā ziņā divreiz mazāka nekā apakšējā.Ūdenskrituma kopējais augstums varētu būt bijis 1975.gada ģeologu atskaitē norādītie 2.8 m, iespējams, 18.gadsimtā minētais-ap 3.2m, bet noteikti ne literatūrā bieži piesauktie 4.3 m, kas ir ūdenskrituma un mākslīgā aizdambējuma kopējais augstums... Tas ir viens no vissenāk zināmajiem Latvijas ūdenskritumiem. Minēts jau 1791.gadā: Fischer J.B. Versuch einer Natturgeschichte von Livland Vaidavas aprakstā" (Grīnbergs, 2011). 20.gs.sākumā dzirnavu vietā tika uzcelta Grūbes papes fabriku ar kokzāģētavu. Līdz karam tas bija tuvākajā apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. Kara laikā 1944. gadā nopostīts. 1951.gadā šajā vietā uzcelts Grūbes aizsprosts un uzpludināta uz Vaidavas ūdenskrātuve, kas darbojās līdz 1972.gadam.Laikam ejot, lai saglabātu šo lielo kritumu, ūdenskritumu veidojošās dolomīta kāples, īpaši augšējā, tika iebetonētas. 1998.gadā tika uzsākta dzinavu modernizācija. 1999. gadā HES tika atjaunota un uzstādīta Latvijā viena no modernākajām turbīnām ar tālvadību. HES darbojas videi draudzīgā caurplūdes režīmā. Pie HES pļaviņā atrodas arī viena no vecajām HES turbīnām.
"Grūbe", Apes p., Apes n., LV-4337.
Dolomīta atsegumi atrodas Vaidavas upes labajā krastā pie Grūbes HES. Tos var atrast braucot pa Rīgas-Veclaicenes jeb A2 autoceļu, orientieri: 178.km un tilts pār Vaidavas upi. Tas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts kopš 1977.gada. Dolomīta atsegums vislabāk redzams no aizsprosta tilta. 4 m augsto un aptuveni 30 m plato atsegumu veido Pļaviņu svītas devona periodā veidojušies rupjkristāliskie dolomīti. Tie atgādina dzeltenīgi brūnu ķieģelīšu sienu. Starp ūdenskritumu un atsegumu atrodas labiekārtoti avotiņi, neliela lapene atpūtas brīdim.
Vaidavas Grūbe un HES uz Vaidavas upes
Vaidavas upes vidustecē pie Grūbes Apes pagastā jau 19.gs.atradās ūdensdzirnavas, kuras izmantoja upes dabisko ūdenskritumu, lai gan jau tajā laikā tas bijis apmūrēts. Joprojām pastāv diskusijas starp dabas pētniekiem par ūdenskrituma augstumu.Daudzkur tiek minēts, ka tas ir augstākais ūdenskritums Latvijā ar kopējo abu kāpļu augstumu 4.3 m. Dabas pētnieks A.Grīnbergs uzskata, ka par dabisko ūdenskritumu var dēvēt tikai tā apakšējo daļu, kas pēc viņa mērījumiem ir:"...pie labā krasta-1.7m, pie kreisā-1.9m līdz 2m augsta. Platums -12 m. Ja ūdenskritumam kādreiz ir bijusi otra pakāpe, tā bijusi neliela, katrā ziņā divreiz mazāka nekā apakšējā.Ūdenskrituma kopējais augstums varētu būt bijis 1975.gada ģeologu atskaitē norādītie 2.8 m, iespējams, 18.gadsimtā minētais-ap 3.2m, bet noteikti ne literatūrā bieži piesauktie 4.3 m, kas ir ūdenskrituma un mākslīgā aizdambējuma kopējais augstums... Tas ir viens no vissenāk zināmajiem Latvijas ūdenskritumiem. Minēts jau 1791.gadā: Fischer J.B. Versuch einer Natturgeschichte von Livland Vaidavas aprakstā" (Grīnbergs, 2011). 20.gs.sākumā dzirnavu vietā tika uzcelta Grūbes papes fabriku ar kokzāģētavu. Līdz karam tas bija tuvākajā apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. Kara laikā 1944. gadā nopostīts. 1951.gadā šajā vietā uzcelts Grūbes aizsprosts un uzpludināta uz Vaidavas ūdenskrātuve, kas darbojās līdz 1972.gadam.Laikam ejot, lai saglabātu šo lielo kritumu, ūdenskritumu veidojošās dolomīta kāples, īpaši augšējā, tika iebetonētas. 1998.gadā tika uzsākta dzinavu modernizācija. 1999. gadā HES tika atjaunota un uzstādīta Latvijā viena no modernākajām turbīnām ar tālvadību. HES darbojas videi draudzīgā caurplūdes režīmā. Pie HES pļaviņā atrodas arī viena no vecajām HES turbīnām.
"Grūbe", Apes p., Apes n., LV-4337.
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 57°31'35"N 26°46'43"E
- Kārļu HES 100 km
- Viļānu HES 110 km
- Spridzēnu HES 115 km
- Spruktu HES 132 km
- Pļaviņu HES 140 km
- Ķeguma HES 153 km
- Rīgas HES 169 km
- Ilūkstes HES 175 km
- Pilsrundāles mazā hidroelektrostacija 208 km
- HES 221 km
- Apes pagasts 3.7 km
- Kalekaura ezers 4.7 km
- Luckas ezers 5.3 km
- Jaunlaicenes ezers 5.7 km
- Jaunlaicenes pagasts 6.5 km
- Palpieris (Palpīrs) 7.7 km
- Ilgājs 8.4 km
- Trapenes pagasts 13 km
- Veclaicenes pagasts 13 km
- Veru apriņķis 26 km