Bastejkalns (Rīga)

 parks, paugurs, interesanta vieta

1857.gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājumu vaļņus. 1858.gadā pēc pisētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko un arhitekta Oto Dīces izstrādātā projekta tika apstiprināts plāns nocietinājumu grāvja vietā izveidot pilsētas kanālu, ko varētu izmantot par ūdens rezervuāru ugusgrēka gadījumā, par nelielu kuģu ceļu preču piegādei un par pilsētnieku atpūtas vietu.
1859.gadā starp Basteja bulvāri un Pilsētas kanālu nocietinājumu Smilšu bastiona vietā no norakto pilsētas aizsargvaļņu zemes uzbēra Bastejkalnu. Pirmos apstādījumus kanāla abās pusēs no tagadējās Krišjāņa Valdemāra ielas līdz tagadējai Krišjāņa Barona ielai ierīkoja pēc Lībekas inženiera A.Vendta uzmetuma.
1860.gadā Bastejkalna galā uzcēla koka paviljonu, kura vietā 1887.gadā uzcēla mūra kafejnīcas ēku kuru nojauca 20.gs.40.gados.
Sākot no 1880.gada bastejkalnu un Pilsētas kanālmalas apstādījumus pārveidoja pēc pilsētas galvenā dārznieka, ainavu arhitekta Georga Fridriha Kufalta projekta. 1898.gadā Bastejkalna nogāzē ierīkoja strautiņu ar nelielu, mākslīgu ūdenskritumu kaskādi.
20.gs.20. un 30.gados Bastejkalna apstādījumus rekonstruēja pēc pisētas galvenā dārznieka, ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.
1951.gadā — sakarā ar gatavošanos Rīgas dibināšanas 750. gadadienai, pēc arhitekta Jāņa Gintera projekta Bastejkalnā ierīkotas atbalsta sienas no Saulkalnes gliemeždolomīta, kurās iekļāva karā sagrauto Vecrīgas vēsturisko celtņu portālu detaļas un citus nelielus dekoratīvos fragmentus, kas veiksmīgi papildina Bastejkalna ainavas senatnīgo noskaņu.
Bastejkalna dienvidaustrumu nogāzē 1963.gadā ierīkoja akmensdārzu (ainavu arhitekts Kārlis Barons), bet kalna galā no jauna uzcēla paviljonu (arhitekts O.Ostenbergs) un izveidoja nelielu ūdensbaseinu. Tomēr tas izrādījās nelietderīgi un pēc desmit gadiem paviljonu nojauca, bet baseinu aizbēra.
1974. gadā Bastejkalna nogāzēs pabeidza atbalsta mūru izbūvi, lai novērstu zemes nobrukumus. Dažus celiņus paplašināja, to stūrus pagriezienos noapaļoja, lai varētu mehanizēt ceļu kopšanu. Lai izaugušie koki neaizklātu skatu uz pilsētu, atsevišķi zari tika izzāģēti.
2001.gadā Pilsētas kanāla apstādījumu restaurācijas laikā pāri strautiņam uzbūvēja greznu tiltiņu. Bastejkalna strauts līdz šai dienai iepriecina rīdziniekus.