Siguldas jaunā pils (Sigulda)

 pils, muiža/pusmuiža/villa, rātsnams, mērija, pilsētas dome/padome/valde

Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Kungu dzīvojamo māju neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm.
Pirmā pasaules kara laikā Sigulda atradās piefrontes joslā, 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība.
20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Rakstnieku pilī tika piedāvāta pilna pansija ne tikai dzejniekiem un literātiem, bet arī citiem apmeklētājiem, to vidū arī ārzemju viesiem.
1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta Augusta Birkhāna vadībā ēkā no 1936. līdz 1937. gadam tika veikti apjomīgi pārbūves darbi - ēka tika pilnībā pārplānota, paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, pilnīgi no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem, kuru izveidē piedalījušies tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Vilhelms Vasariņš.
Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tiek izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem uzbūvē pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīko Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953.gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas, bet no 2003. gada – Siguldas novada Dome.