Marburga
Germany /
Hessen /
Marburg /
World
/ Germany
/ Hessen
/ Marburg
Pasaule / Vācija / /
pilsētciemats
Pievienot kategoriju
Marburga (Marburg) - sena pilsēta Vācijā, Hesenē pie Lānas upes. Ievērojama ar savu viduslaiku arhitektūru un vienu no slavenākajām universitātēm Vācijā - Marburgas universitāti.
Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau 1140. gadā, kad tā bija Tīringenes markgrāfu īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. Ungārijas Elizabete (Elisabeth von Thüringen, Szent Erzsébet), kura 1228. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No 1264. līdz 1605. gadam Marburga līdz ar Kaseli bija Hesenes galvaspilsēta. Šajā laikā Hesenes galvenais ienaidniece bija Maincas arhibīskapija, ar kuri tika izcīnīti vairāki kari. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc Trīsdesmitgadu kara (1618 - 1648), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.
1529. gadā Hesenes landgrāfs Filips I pilsētā nodibināja Marburgas universitāti - pirmo protestantu universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir Freiburga, Gētingene, Heidelberga un Tībingene). Sevišķi pazīstama Marburgas universitāte ir teoloģijā, filozofijā un dabaszinātnēs.
XVIII gadsimtā, romantisma laikmetā, pilsētā darbojās brāļi Grimmi, daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, Lānas pretējā krastā ir Švalmas apvidus (Schwalm), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir sarkana cepurīte.
1866. gadā pēc prūšu-austriešu kara Marburga kopā ar Heseni-Kaseli iekļāvās Prūsijas sastāvā.
No XIX gadsima 60.-to gadu beigām Marburgas universitātē attīstījās neokantisma Marburgas skola (Hermans Kohens, Pauls Natorps, Ernsts Kasīrers un Rīgā dzimušais Nikolajs Hartmans).
1934. gada 17.jūnijā vicekanclers Francs fon Pāpens (Franz von Papen) Marburgā teica Marburgas runu, kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā. 1945. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs.
Pilsētas vārdā nosaukts Marburgas vīruss, jo 1967. gadā tas pirmoreiz šeit tika dokumentēts, kad ar to pilsētā saslima 31 cilvēks.
Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau 1140. gadā, kad tā bija Tīringenes markgrāfu īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. Ungārijas Elizabete (Elisabeth von Thüringen, Szent Erzsébet), kura 1228. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No 1264. līdz 1605. gadam Marburga līdz ar Kaseli bija Hesenes galvaspilsēta. Šajā laikā Hesenes galvenais ienaidniece bija Maincas arhibīskapija, ar kuri tika izcīnīti vairāki kari. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc Trīsdesmitgadu kara (1618 - 1648), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.
1529. gadā Hesenes landgrāfs Filips I pilsētā nodibināja Marburgas universitāti - pirmo protestantu universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir Freiburga, Gētingene, Heidelberga un Tībingene). Sevišķi pazīstama Marburgas universitāte ir teoloģijā, filozofijā un dabaszinātnēs.
XVIII gadsimtā, romantisma laikmetā, pilsētā darbojās brāļi Grimmi, daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, Lānas pretējā krastā ir Švalmas apvidus (Schwalm), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir sarkana cepurīte.
1866. gadā pēc prūšu-austriešu kara Marburga kopā ar Heseni-Kaseli iekļāvās Prūsijas sastāvā.
No XIX gadsima 60.-to gadu beigām Marburgas universitātē attīstījās neokantisma Marburgas skola (Hermans Kohens, Pauls Natorps, Ernsts Kasīrers un Rīgā dzimušais Nikolajs Hartmans).
1934. gada 17.jūnijā vicekanclers Francs fon Pāpens (Franz von Papen) Marburgā teica Marburgas runu, kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā. 1945. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs.
Pilsētas vārdā nosaukts Marburgas vīruss, jo 1967. gadā tas pirmoreiz šeit tika dokumentēts, kad ar to pilsētā saslima 31 cilvēks.
Wikipedia raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Marburga
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 50°48'33"N 8°46'2"E