Vietalvas Vissvētākās Jaunavas Marijas ev. Luteriskās draudzes baznīca (Vietalva)

Komentāri

• 
  Laucinieks (viesis)

  Katedrāles dekāns Alsiņš iecerējis uzcelt gigantisku, 120 m augstu zvanu torni, neraugoties uz brīdinājumiem, ka katedrāle savulaik uzbūvēta purvā un tai nav pamatu, tāpēc tā zem smailes svara gluži vienkārši sabruks. Viņš ir burtiski apsēsts ar savu ideju, „akmenī izkalto lūgšanu”; Alsiņš neklausās nedz būvmeistara Viktora Bezobujeva loģiskajos argumentos, nedz draudīgajos trokšņos, ko rada pati katedrāle.Alsiņa dzelžainais gribasspēks un apsēstība nāk no kādiem apziņas zemslāņiem ; zināmā mērā tā saistīta ar Alsiņa apspiestajām seksuālajām tieksmēm – ne velti jau smaile atklājas kā fallisks simbols. Taču šāds traktējums būtu apnicīgi viennozīmīgs. Simboli daudzkāršojas un atspoguļojas cits citā, veidodami necaurejamu labirintu; mīklas, noklusējumi, mājieni krājas cits pie cita, tiek dotas arī šifra atslēgas, taču nekādi nav skaidrs, kura derīga kurām durvīm. Šepat blakus – mūžīgais Alsiņa flirs un dialogs ar kristietismu, precīzāk, jebkuru reliģiju: smaile, šis gara spēka un ticības visizteiksmīgākais iemiesojums, izrādās bezmaz sātana inspirēta –. Radīšana tai pašā laikā ir arī iznīcināšana – smaile prasa aizvien jaunus bezjēdzīgus upurus; Alsiņš terorizē tuvākos cilvēkus, izposta viņu dzīves, saārda pasaules kārtību. Smaile veidojas gan no viscēlākajām iecerēm un skaistākajām iedomām, gan arī no vispēdīgām draņķībām. Šedevrs ir tikai bezdibenīgas akas virskārtiņa, un nekad nevar zināt, kas patiesībā apslēpts tās dzīlēs. Sātans un eņģelis ir cieši blakus – un galu galā arī Alsiņa vizionārais sargeņģelis reiz parāda savu govskāju. Radīšana ir arī sevis iznīcināšana – jo augstāk debesīs tiecas smaile, jo tuvāk neprātam un viņsaulei nonāk tās radītājs.

  pirms 9 gadiem | atbildēt | hide comment