Strēlnieku iela, 5 (Rīga)

 eklektisms, daudzdzīvokļu māja

Īres nams (1881.) arh. Kārlis Johans Felsko

Šobrīd uz zemesgabalā atrodas 2 dzīvojamās ēkas – trīsstāvu mūra nams pie ielas un četrstāvu mūra nams pagalmā.

Šī zemesgabala vēsture:
Senākais dokuments ir Rīgas Būvvaldē 1880. gada 8. jūlijā apstiprināts būvprojekts zemesgabala dziļumā esošās vienstāva noliktavas ēkas pārbūvei par dzīvojamo ēku. Nekustamais īpašums tad piederējis būvuzņēmējam Johanam Heinriham Bulverkam (Johann Heinrich Bullwerk), bet projektu izstrādājis arhitekts Gustavs R. Vinklers (Gustav R. Winkler). Zemesgabalā tad atradusies vēl viena, ar galu pret ielu orientēta, daļēji mūra, daļēji koka ēka, kas acīmredzot bijusi noliktava.
1881. gada 18. augustā Rīgas Būvvaldē apstiprināts projekts jaunai trīsstāvu mūra dzīvojamai ēkai (šodien redzamā ielas ēka), bet 1882. gada 23. aprīlī – projekts četrstāvu mūra dzīvojamajai ēkai pagalmā. Abus projektus izstrādājis arhitekts Kārlis Felsko. Ceļot šīs ēkas, tikusi nojaukta senākā, ar galu pret ielu orientētā noliktava, bet saglabājusies senākā noliktavas ēka zemesgabala dziļumā, kura 1880. gadā tika pārbūvēta par dzīvojamo ēku.
1898. gadā namīpašumam fiksēts jauns īpašnieks – Ernsts Vilhelms Šrēders, viņš ielas ēkai pagalma pusē piebūvējis verandu. 1902. gadā apstiprināts arhitektūras tehniķa Indriķa Devendrusa izstrādāts ielas ēkas fasādes izmaiņas projekts - Izveidota jauna ieeja ēkas cokolstāvā tieši no ielas.
Pēc Pirmā pasaules kara par namīpašuma īpašnieku kļuvis Lipke Rubins.
1932. gadā par ēkas īpašnieku kļuvis Alfrēds Birznieks. Viņš ēkai salabojis spāres, jumta segumu un koka sienas.