Kārsava
Latvia /
Ludzas /
Karsava /
World
/ Latvia
/ Ludzas
/ Karsava
Pasaule / Latvija / Latgale
pilsēta
Pievienot kategoriju
Maza Latvijas pilsētiņa, kas atrodas Kārsavas un Ūdrājas upju krastos.
Kārsavas ģerbonī redzamas četras āboliņa lapas – auglības un pārticības simbols.
Jau 1.gadu tūkstoša 1.pusē Kārsavas pievārtē (ap 1km attālumā) atradās seno latgaļu apdzīvots centrs – Rogu pilskalns.
Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai deva katoļu baznīcas uzcelšana (1741.-1763.g.). Atrazdamās dzīva pasta ceļa malā starp Rēzekni un Ostrovu, Kārsava 19.gs. sākumā veidojās par vietēju tirdzniecības centru. Smagu triecienu Kārsavas izaugsmei deva franču karaspēka postījumi 1812.gadā, no kuriem tā nespēja atgūties vairākus gadu desmitus.
1825.gada 7.jūlijā Kārsava ieguva miesta statusu ar tiesībām 4 reizes gadā rīkot gadatirgus. Jauns posms Kārsavas attīstībā saistīts ar Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa būvniecību no 1859.līdz 1861.gadam. Malnavas (Kārsavas) dzelzceļa stacijas ēka ir vecāka stacijas ēka Latvijā.
Pilsētas tiesības Kārsava ieguva 1928.gadā. Laikā no 1950.līdz 1962.gadam pilsētiņa bija rajona centrs ar ~3600 iedzīvotājiem.
Šobrīd Kārsava aizņem 398ha plašu teritoriju, un tajā dzīvo ~2500 iedzīvotāju.
Kārsava veidojas par zaļāko Eiropas Austrumu pierobežas pilsētu un ir starptautiska pareizticīgo svētceļojumu vieta. Pilsētas centrālais laukums ir īsta vēsturiskās arhitektūras ekspozīcija, kura sniedz ieskatu pilsētas attīstībā no 18.gs. līdz mūsdienām.
Kārsavas ģerbonī redzamas četras āboliņa lapas – auglības un pārticības simbols.
Jau 1.gadu tūkstoša 1.pusē Kārsavas pievārtē (ap 1km attālumā) atradās seno latgaļu apdzīvots centrs – Rogu pilskalns.
Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai deva katoļu baznīcas uzcelšana (1741.-1763.g.). Atrazdamās dzīva pasta ceļa malā starp Rēzekni un Ostrovu, Kārsava 19.gs. sākumā veidojās par vietēju tirdzniecības centru. Smagu triecienu Kārsavas izaugsmei deva franču karaspēka postījumi 1812.gadā, no kuriem tā nespēja atgūties vairākus gadu desmitus.
1825.gada 7.jūlijā Kārsava ieguva miesta statusu ar tiesībām 4 reizes gadā rīkot gadatirgus. Jauns posms Kārsavas attīstībā saistīts ar Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa būvniecību no 1859.līdz 1861.gadam. Malnavas (Kārsavas) dzelzceļa stacijas ēka ir vecāka stacijas ēka Latvijā.
Pilsētas tiesības Kārsava ieguva 1928.gadā. Laikā no 1950.līdz 1962.gadam pilsētiņa bija rajona centrs ar ~3600 iedzīvotājiem.
Šobrīd Kārsava aizņem 398ha plašu teritoriju, un tajā dzīvo ~2500 iedzīvotāju.
Kārsava veidojas par zaļāko Eiropas Austrumu pierobežas pilsētu un ir starptautiska pareizticīgo svētceļojumu vieta. Pilsētas centrālais laukums ir īsta vēsturiskās arhitektūras ekspozīcija, kura sniedz ieskatu pilsētas attīstībā no 18.gs. līdz mūsdienām.
Wikipedia raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Kārsava
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 56°47'6"N 27°40'56"E
- Rīga 230 km
- Tallina 362 km
- Sanktpēterburga 398 km
- Espo 439 km
- Nokia 590 km
- Tampere 609 km
- Petrozavodska 676 km
- Vladimira 768 km
- Ņižņijnovgoroda 971 km
- Arhangeļska 1118 km
- Malnavas muižas parks 2.6 km
- Mežs 3.1 km
- Malnavas pagasts 4.6 km
- Salnavas pagasts 9 km
- Nūmierņas ezers 12 km
- Svātūnes ezers 14 km
- Obeļovas ezers 15 km
- Baltinavas novads 16 km
- Blauzgovas purvs 19 km
- Raicinis 21 km
Komentāri