Bijusī sinagoga, bijušais kinoteātris "Kurzeme" (Kuldīga)

 bibliotēka, sinagoga, arhitektūras piemineklis/kultūras mantojums, 1875_construction (en)

Kuldīgas sinagoga celta 1875. gadā, cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Blakus tai atradies lūgšanu nams. Pēc aculiecinieku teiktā netālu bijusi arī rituālā pirts. Joprojām aplūkojama ebreju kapliča. Nav atrodami sinagogas un lūgšanu nama vēsturiskie plāni, pieejamas tikai dažas sinagogas eksterjera fotogrāfijas, kurās redzams arī lūgšanu nams, kā arī viens interjera attēls.
Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju slazdu 1941. gada vasarā, kad ēkā ieslodzīti un vairākas dienas turēti visi pilsētas ebreji, pēc tam, sadalīti mazākās grupās, tika nošauti apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas sinagogā ierīkoja pārtikas glabātavu. 1945. gada 9. maijā, saņemot ziņas par Vācijas kapitulāciju, vietējie sinagogu uzlauza, lai iegūtu produktus. Aculiecinieki atceras, ka uz sienām bijušas asiņu pēdas, tomēr nav atrodamas ziņas, ka cilvēki šauti sinagogā, kā tas bijis, piemēram, Liepājas rajona Aizputē.
Kuldīgas sinagogas interjers 1945. gadā bijis teju neskarts. Pirmajos padomju varas gados tur izveidota graudu noliktava. Iespējams, tieši tad zudušas daudzas interjera detaļas. Graudi t.s. žīdu baznīcā bērti uz grīdas, un viss, kas uz tās atradies, varēja tikai traucēt pārcilāt labību, lai tā nepūtu. 50. gados Kuldīgas sinagoga tika pamesta. Sinagogā ierīkoja kinoteātri, ko pēc Latvijas atjanošanas kā nerentablu slēdza.