Zviedru vārti - Arhitektu nams (Rīga)

 arka, vārti, interesanta vieta, arhitektūras piemineklis/kultūras mantojums

Ēka Torņa ielā 11 atrodas starp Torņa un Trokšņu ielām un ietver sevī daļu no viduslaiku Rīgas nocietinājumu mūra un vienu no tā daudzajiem torņiem – Sv. Jura torni. Aizsardzības mūris celts laikā no 1215. līdz 1234.gadam, bet 16. gadsimtā, kad aizsardzības mūris bija zaudējis savu militāro nozīmi, to no abām pusēm pamazām nosedza dzīvojamās ēkas. Pilsētas pusē celtie namiņi bija īpaši mazi Trokšņu ielas niecīgā platuma dēļ. Ārpilsētas pusē gar mūri radās jauna iela – Torņa iela.

Ēka savu veidolu ir mainījusi vairākkārt. 17. gadsimta beigās iedzīvotāji, kuri izjuta satiksmes grūtības, ierosināja Aldaru ielai radīt turpinājumu caur toreizējo aizsardzības mūri un ēku. 1697.gada 12.aprīlī pilsētas inženieris Chr. Purgolds apskatīja namu un konstatēja, ka, izlaužot vajadzīgo ailu, jālikvidē Gerda Heidemaņa nama kāpnes un dūmenis. Uz to īpašnieks atbildēja – ja pilsēta tos par saviem līdzekļiem uzceļ citā vietā, tad viņam pret caurbrauktuves ierīkošanu nav iebildumu. Būvdarbus vadīja mūrniekmeistars Henrihs Henike, un tā kā darbi notika zviedru valdīšanas laikā, jaunā vārtu aila ieguva “Zviedru vārtu” nosaukumu. Tie tika rotāti ar akmenī kaltām lauvas galvām, abās ielu pusēs atradās vērtnes, un to viru kāši joprojām redzami Trokšņu ielas pusē.
Vecākais ēkas attēls saglabājies no 1825.gada, un to atrodam starp Rīgas namu fasāžu notinumu zīmējumiem kā trīsstāvu dzīvojamo ēku. Pēc Pirmā pasaules kara celtne bija tuvu sabrukumam. No pilnīgas bojāejas to paglāba 1924.gadā Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes bibliotēkas telpā dibinātā Latvijas Arhitektu biedrība (LAB), namu pārbūvējot savām vajadzībām 1926.-1928.gados. Arhitekts Aleksandrs Trofimovs, veidojot interjerus, izmantoja arhitektoniskās detaļas no vēsturiskajām Rīgas celtnēm: kokā darinātās vītņu kolonnas no L.Nometņu ielas 21, trīs barokālas 17./18.gs. durvis no M.Kalēju ielas 8 un Pēterbaznīcas ielas 2. Paraugs no kāda veca nama Krāmu ielā izmantots bagātīgajam griestu profilējumam torņa otrajā stāvā. Turpat esošo sienas gleznojumu M.Treilons darinājis pēc nezināma 17.gs. meistara gleznas, kas atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tumšā podiņu krāsns pārvesta no M.Melngalvju ielas 4, bet apgleznotā zaļā podiņu krāsns – no Krustpils. Pašos “Zviedru vārtos” Torņa ielas pusē ieraka divus 17.gs. lielgabalus.