Krustpils pils - Jēkabpils Vēstures muzejs (Jēkabpils)

 viduslaiku pils, muzejs, interesanta vieta

Dažādos literatūras avotos un citos dokumentos minēti vairāki konkrēti Krustpils pils celšanas gadu skaitļi- visbiežāk 1231.gads un 1237.gads ( taču nav zināmi avoti, uz kuriem tie balstās) vai 13.gs. beidzamie gadu desmiti. Arī divdesmitais gadsimts pētniekiem atbildi nav devis; pilnīgi drošs ir tikai 13.gadsimts, ar precizējumu – laika posmā no 1275.-1297.gadam.
Zināms, ka 13.gadsimtā Rīgas arhibīskapam bija 3 pilis- Turaida, Lielvārde un Krustpils, bet Krustpils pils nebija rezidences pils. Vēlāk tā minēta kā Kokneses blakuspils, labības noliktava; Krustpils tāda bijusi arī 16.gs. vidū.
Joprojām nav izdevies atrast nevienu viduslaiku Krustpils pils plānu vai fasāžu zīmējumu, aprakstu.
Viduslaikos ap nocietināto pagalmu izvietotas vairākas ēkas. Pārbūvējot sagrauto viduslaiku celtni par plašu kungu māju, pagrabstāvs atsevišķi nav būvēts, bet pielāgotas veco celtņu paliekas, kas pārbūves laikā jau daļēji apaugušas ar kultūrslāni, atradušās zem zemes.
Krustpils pils līdz 15.gs. sākumam bijusi nozīmīga un intensīvi apdzīvota vieta, kas sagrauta 1375.gadā, kad lietuviešu karaspēks kunigaikšta Ķēstuta vadībā iebruka Krustpilī un astoņas dienas to postīja. Tomēr līdz 14.gs. beigām pils saglabā savu stratēģisko nozīmi, tā ir svarīga nakšņošanas un pārtikas sagādes vieta.
Pusgadsimtu vēlāk- Livonijas kara laikā Krustpils pili un miestu divas reizes (1559 un 1577. gadā) ieņēma un nopostīja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks.
Šis fakts gandrīz pilnīgi iznīcina cerības augstāk par pagrabiem atrast jebkādas par 16.gs. beigām vecākas arhitektūras liecības.
Sienas atliekas gar aizsarggrāvi liecina , ka Krustpili viduslaikos aptvēruši divi nocietinājumu loki no vieglāk piekļūstamās puses.

Likvidējoties Livonijas valstij 1561.gadā, Krustpils kļūst par Polijas karaļa īpašumu. Tas ir laiks, kad pussagrautā viduslaiku pils zaudē savu uzdevumu- kalpot bīskapa vajadzībām kā nocietinājums, kā nakšņošanas, pārtikas sagādes vieta, bet tā kļūst par īpašuma- muižas centru.
1585.gada 1.martā Polijas karalis Stefans Batorijs sagrauto pili (tolaik sauktu par Kreicburgu) un zemes uzdāvina jaunajam rotmistram Nikolausam Korfam ( dzīvojis no 1555.- 1618.g.) par lielajiem nopelniem krievu –poļu kara laikā. Tajā pašā 1585.gadā N.Korfs apprecas ar Gertraudu Rozenu. Šī ir pirmā Korfu ģimene, kura dzīvo Krustpils pilī, un 1602.gadā saņem no Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju mantot šo īpašumu uz mūžīgiem laikiem.

Šobrīd grūti precizēt, kurā brīdī nocietinātā pils pārbūvēta, paplašināta par 2 stāvu dzīvojamo ēku ar plašām zālēm un lieliem logiem, bet domājams, ka tas noticis 17.gs. beigās un 18.gs. sākumā.
Pils pārbūve 18. gadsimta pirmajos desmitos jau bijusi pabeigta.
18. gs. pirmajā pusē līdzās 2 stāvu kungu namam ap iekšējo pagalmu atradās vairākas atsevišķas celtnes, kuras sākumā bija vienstāva. Vārtu tornim blakus atradās viena no vēlākā kalpu gala trīs saimnieciskā rakstura celtnēm.
Krustpils pils 1784.gadā ir “mūra kungu nams divos stāvos.” 1792.gadā, kad Krustpili zīmējis J.K.Broce, kungu mājai ir mansarda jumts, bet vārtu tornis ir celtne ar trim mūra stāviem un smagnēju baroka jumtu.

19.gs. sākumā Nikolauss Ernsts Korfs ( dzīvojis no 1769.-1835.g.) uzsāk Krustpils muižas un ēku uzlabošanu Uz šo laiku attiecināma piezīme par arhitekta klātbūtni pils būvniecībā: “... pilī bija savs arhitekts- Johans Dāvids Šulcs. Taču par viņa profesionālo darbību trūkst ziņu.”
1806.gadā kungu mājas galvenajai ieejai tiek uzbūvēts portāls.. 1810.gada zīmējumā redzamā Krustpils pils skatā no Daugavas ir gandrīz tāda pati kā šodien - pēc 200 gadiem. Vienstāva ēkas ar manteļskursteni vietā kungu mājas austrumu galam tiek piebūvēta 2 stāva daļa. Savienojuma vietā ar vecāko pils korpusu tapis arī plašais balkons un simetriskais priekšdārziņš pils ārpusē.

No 1841.gada Krustpils ekonomiju pārņem Nikolauss Fridrihs Korfs (dzīvojis no 1824.-1864.g.), 1849.gadā pabeigta pils pārbūve, bet pēc viņa seko Nikolauss Pēteris Pauls Korfs (1851.-1908.).
Iespējams, ka šajā laikā Krustpilī darbojies arhitekts Oto Dīce, jo 1880.gadā viņš saņēmis honorāru par darbu Krustpilī.

Avots: www.jekabpilsmuzejs.lv/