Rīgas ūdensapgādes muzejs (Baltezers)
Latvia /
Rigas /
Salaspils /
Baltezers /
Sūkņu stacijas iela, 14
World
/ Latvia
/ Rigas
/ Salaspils
Pasaule / Latvija / Rīga
arhitektūras piemineklis/kultūras mantojums, science museum (en)
Rīgas – Tallinas šosejas 3. km
Sūkņu stacija ‘’Baltezers’
Ādažu novads, LV 2164, Rīgas raj.
Muzejs atvērts otrdienās un ceturtdienās no plkst.10.00 – 14.00
Iepriekš ekskursijas vēlams pieteikt pa tālruni: 67990127
Muzejs apraksta un parāda četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu.
Rīgas centralizētās ūdensapgādes pirmssākumi meklējami 17. gs. vidū, kad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas.
1863. gadā izbūvēja jaunu čuguna cauruļvadu sistēmu un tvaika sūknētavu augšpus pilsētas Maskavas ielā. 19. gs. beigās šī sistēma vairs neapmierināja izaugušās pilsētas vajadzības un izrādījās, ka Daugavas ūdens neatbilst dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām. 1883. gadā tika veikti pētījumi un atklāti lieli, labas kvalitātes gruntsūdens krājumi Bukultos, Remberģu un Zaķu muižu teritorijās. 1903.- 1904. gados Bukultu muižas teritorijā izbūvēja gruntsūdens iegūšanas sistēmu, sūkņu stacijas kompleksu pie mazā Baltezera, kā arī cauruļvadus ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Baltezera ūdenssūknētava darbu uzsāka 1904. gadā.
Līdz 1935. gadam sūkņu stacija nodrošināja Rīgu ar dzeramo ūdeni līdz 1935. gadā tika uzbūvēta papildus sūknēšanas stacija Zaķu muižā.
Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pilsētā, 1882. gadā Rīgas rāte nolēma, ka jāveic grunts ūdens pētījumi Rīgas apkārtnē. 1883. gadā inženieris — hidrologs A. Tīms no Minhenes veica pētījumus Bukultu, Remberģu un Zaķu muižas teritorijā, kur atklāja lielus labas kvalitātes gruntsūdens krājumus.
1903. gadā, kad Rīgas pilsētas galva bija Džordžs (George) Armitsteds (1847–1912), Bukultu muižas teritorijā sāka būvēt sūkņu stacijas kompleksu pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadus ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Bukultu, tagadējā Baltezera ūdenssūknētava darbu sāka 1904. gada 26. oktobrī (pēc vecā stila). Tās celtniecība Rīgas pilsētai izmaksāja nepilnus 3 miljonus cariskās Krievijas zelta rubļu.
Papildus 1935. gadā tika izbūvēta sūkņu stacija Zaķu muižā. Baltezera ūdenssūknētava ar tvaiku darbojās līdz 1950. gadam. Vecās ūdenssūknētavas mašīnu zālē iekārtots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Saglabājušās «Compound» tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadi un spiedvadi, kas izgatavoti Rīgā Felzera un & mašīnbūves rūpnīcā. Tvaika katli izgatavoti R. Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā.
Baltezera ūdensapgādes muzejs ir nesaraujami saistīts ar visu Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, kas ir veidojusies gadsimtu gaitā un kurā ietilpst arī arhitektoniski izteiksmīgie Rīgas ūdenstorņi.
Muzejs atklāts 1988. gadā.
Sūkņu stacija ‘’Baltezers’
Ādažu novads, LV 2164, Rīgas raj.
Muzejs atvērts otrdienās un ceturtdienās no plkst.10.00 – 14.00
Iepriekš ekskursijas vēlams pieteikt pa tālruni: 67990127
Muzejs apraksta un parāda četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu.
Rīgas centralizētās ūdensapgādes pirmssākumi meklējami 17. gs. vidū, kad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas.
1863. gadā izbūvēja jaunu čuguna cauruļvadu sistēmu un tvaika sūknētavu augšpus pilsētas Maskavas ielā. 19. gs. beigās šī sistēma vairs neapmierināja izaugušās pilsētas vajadzības un izrādījās, ka Daugavas ūdens neatbilst dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām. 1883. gadā tika veikti pētījumi un atklāti lieli, labas kvalitātes gruntsūdens krājumi Bukultos, Remberģu un Zaķu muižu teritorijās. 1903.- 1904. gados Bukultu muižas teritorijā izbūvēja gruntsūdens iegūšanas sistēmu, sūkņu stacijas kompleksu pie mazā Baltezera, kā arī cauruļvadus ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Baltezera ūdenssūknētava darbu uzsāka 1904. gadā.
Līdz 1935. gadam sūkņu stacija nodrošināja Rīgu ar dzeramo ūdeni līdz 1935. gadā tika uzbūvēta papildus sūknēšanas stacija Zaķu muižā.
Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pilsētā, 1882. gadā Rīgas rāte nolēma, ka jāveic grunts ūdens pētījumi Rīgas apkārtnē. 1883. gadā inženieris — hidrologs A. Tīms no Minhenes veica pētījumus Bukultu, Remberģu un Zaķu muižas teritorijā, kur atklāja lielus labas kvalitātes gruntsūdens krājumus.
1903. gadā, kad Rīgas pilsētas galva bija Džordžs (George) Armitsteds (1847–1912), Bukultu muižas teritorijā sāka būvēt sūkņu stacijas kompleksu pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadus ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Bukultu, tagadējā Baltezera ūdenssūknētava darbu sāka 1904. gada 26. oktobrī (pēc vecā stila). Tās celtniecība Rīgas pilsētai izmaksāja nepilnus 3 miljonus cariskās Krievijas zelta rubļu.
Papildus 1935. gadā tika izbūvēta sūkņu stacija Zaķu muižā. Baltezera ūdenssūknētava ar tvaiku darbojās līdz 1950. gadam. Vecās ūdenssūknētavas mašīnu zālē iekārtots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Saglabājušās «Compound» tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadi un spiedvadi, kas izgatavoti Rīgā Felzera un & mašīnbūves rūpnīcā. Tvaika katli izgatavoti R. Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā.
Baltezera ūdensapgādes muzejs ir nesaraujami saistīts ar visu Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, kas ir veidojusies gadsimtu gaitā un kurā ietilpst arī arhitektoniski izteiksmīgie Rīgas ūdenstorņi.
Muzejs atklāts 1988. gadā.
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas: 57°2'10"N 24°19'38"E
- Vārnu māju Kalēja sēta 6.2 km
- Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks" 12 km
- Hospitāļu iela, 55 13 km
- Sieviešu klosteris 14 km
- Rīgas pilsētas 1. slimnīca 15 km
- Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca 20 km
- Siguldas pilsdrupas 35 km
- Siguldas Jaunās pils kompleks 35 km
- Turaidas pils 36 km
- Rundāles pils 72 km
- Mazais Baltezers 1.1 km
- Ropažu sala 1.4 km
- Mežs 1.4 km
- Sidrabezers (Sudrabezers) 1.5 km
- Mežs 1.9 km
- Baltezers 2.2 km
- Garkalnes novads 2.7 km
- Mežs 3.7 km
- Mežs 3.7 km
- Ādažu novads 8.4 km