Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

Elernes katoļu mūra baznīca ir celta 1650. gadā, gotu stilā, ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911. gadā. No ārpuses abos sānos baznīcas sienas atbalsta 3 piloni. Sienas balti krāsotas. Baznīca veltīta Kristus debesīs kāpšanas godam. Tās lielums 9, 5 x 4, 5 asis. Iejas durvis no gala sakristējas. Baznīcas griezti mūra velvē, kur skaisti izceļas sarkano ķiegeļu “ ribas “. Grīda dēļu, klāta 1878. un 1974. gadā. Baznīca ir vienas navas celtne. Altāri ir trīs, visi darināti kokā. Lielais altāris celts 1879. gadā. Virs altāra koka krucifikss. Sānu altāris labajā pusē celts 1878. gadā svētā Jura godam, ar svētā gleznu virsū. Starp kolonām zeltītajos rāmjos Jaunavas Marijas “ Assumpta “ glezna. Kreisajos sānos Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu. Starp kolonām Jēzus Sirds glezna (agrāk vēl bijusi “ Kristus Pēdējo Vakariņu “ glezna, kas tagad nodota muzejam ). Krusta ceļa bildes baznīcā ievietotas ar bīskapa Peresneviča ierosinājumu un indultu no 1879. gada.

Zem baznīcas pagrabi. Tur atradās mirušo fundātoru zārķi. Tos visus 1968. gadā pārapbēdīja baznīcas dārzā. Te mirušos apbēdīja jau no seniem laikiem. Dārzā atdusas arī trīs prāvesti: Leščinskis, miris 1867. gadā, 67 gadu vecumā. Leščinskim uz kapa akmens plāte ar uzrakstu. Matejs Čuževičs miris 1891. gadā, 40 gadu vecumā. Jāzeps Kupinskis ( 1893 – 1948 ). Prāvestam Kupinskim uz kapa Dievmātes statuja.

Tagad baznīcas pagrabos atrodas centrālās apkures iekārta. Šo apkurināšanu iekārtoja prāvests K. Kiselevskis 1968. gadā. Viņa laikā – 1968. un 1975. gadā baznīcu izkrāsoja. Baznīcas tornī divi 20 un 12 pudu smagi zvani, iegādāti 1927. gadā. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs, ar kiegeļu stabiem pie ieejas vārtiem. Vārti kalti no dzelzs. Dārzā ir misiju krusts no 1929. gada, kad tās izveda dr. B. Valpītrs.

Elerne bija liela draudze – 1891. gadā tajā bija 6278 locekļi. Tai piederēja filiāles Varnavičos un Jaun-Bornē, kas kļuva pastāsvīgas draudzes pēc inkorporēšanas Rīgas bīskapijā 1920. gadā.

Tagad Elernes draudzē ir trīs kapsētas: Elernes, Liellašu un Rogališku. Uz kapiem kapliču nav. Draudzē dzimušo un laulāto metriku grāmatas tiek vestas no 1743. gada. Aiz baznīcas dārza atrodas bijušā ērgelnieka un sakristeana māja, kurā tagad ir prāvestu māja.