Neļķu klintis un alas

 ala, klintis, klints/krauja, interesanta vieta

Neļķu klintis - 2 alas. Klinšu A daļā neliels izcilnis - Velna kancele. Smilšakmenī ir bruņuzivju atliekas. Klinšu nosaukums radies no tur augošajām smilšu neļķēm. Upes dziļums te sasniedz 6 - 8 metrus. Agrāk no klints slīcināja suņus, tāpēc tās sauc arī par Suņu klintīm.
Mazsalacas Velna ala (pagrabs) - Neļķu klintīs. 16 m gara kulta ala. Šaura ieeja - kā 1,2 - 2,0 m augsts, 6 - 7 m garš tunelis, plaša telpa dziļumā. Platums 7 m, augstums 3,4 m, grīdas laukums 68 m2. Pirmos izrakumus 1876.g. te veicis J.K.G.Zīverss, kurš te atrada kultūrslāni ar pelniem.
Ala ir unikāls sufozijas veidojums, kas atrodas augstu virs upes. Velna alas priekšā atrodas milzīga sufozijas piltuve - 25 m plata un 37 m gara. Kādreiz ala atradās tuvāk Salacas līmenim. Irdenie Burtnieku svītas smilšakmeņi plašās griestu velves nenoturēja un griesti ik pa laikam nobrūkot, līdz Neļķu klinšu augšmalā sasniedza nedaudz labāk sacementētus slāņus. Tie tad arī pāris gadsimtus notur alu patreizējā stāvoklī. Nobrukumi aizdambēja Skābuma ķērnes avotu, liekot tam atrast citu ceļu.
Velna Skābuma ķērne - 18 m gara ala ar dziedniecisku avotu. Saistās ar nostāstiem, vēl tagad ūdeni uzskata par dziedniecisku. Platums 1 m. 1992.g. un iztīrot Skābuma ķērnes avotu, atklāja, ka tas iztek no 18 m garas alas, kura 1 m plata. Tās vidusdaļā ir neliels atzarojums ar tieši tik lielu griestu pacēlumu, lai varētu piecelties kājās. Šajā paplašinājumā atrastas kokogles- tas pierāda, ka šī ala kādreiz bija saistīta ar Velna alu.