Melngalvju nams un Švābes nams (Rīga)

Latvia / Riga / Rīga / Rātslaukums, 6/7
 administratīvā ēka/birojs, tūrisma informācija, vēsturiska celtne

Melngalvju nams - feod. laikmeta arhitektūras piemineklis. Vēstures avotos ēka pirmo reizi minēta 1334.g. (Lielās ģildes Jaunais nams). 15.gs.b. ēka tika iznomāta melngalvjiem, 1713.g. tā kļuva vienīgi par melngalvju īpašumu un ieguva savu nosaukumu. Kaut arī ēka tika daudzreiz pārbūvēta, tā saglabāja savu gotisko kodolu: plaša taisnstūrveida svētku zāle otrajā stāvā, vairākstāvu bēniņi un pakāpjveida zelminis. Lielākā pārbūve notika 1619.-1625.g. (būvmeistari, domājams, bija A. un L. Janseni vai B.Bodekers). Z-Eiropas manierisma stilā tika pārveidota galvenā fasāde, papildinātas gotiskā zelmiņa pakāpes ar akmenī kaltiem lentveida dekoriem, skulptūrām, metālkalumiem un pulksteni.
Blakus Melngalvju namam (attēlos kreisajā pusē) 1889.-1891.g. pēc arhitekta Kārļa Johana Felsko projekta uzcēla E.Šmita namu, kuru izīrēja Švābes komercfirmai

Ēkas tika sagrautas 1941.gada 28.jūnijā (ārsienu drupas tika novāktas 1948.gadā) un pēc fotogrāfijām atjaunotas tikai 1999.gadā.

Par melngalvju brālību:
Melngalvji - neprecētu ārzemju tirgotāju brālības vairākās Baltijas viduslaiku pilsētās. Sevišķi spēcīga un bagāta brālība bija Rīgā (no 1416.g.). Tā izveidojās no 13.gs.b. pastāvējušās Svētā Jura brālības. Brālībā iestājās jaunie, neprecētie ārzemju tirgotāji, kas tikai pagaidām dzīvoja Rīgā, bet nebija kļuvuši par namniekiem. Sākotnēji melngalvju patrons bija Svētais Juris - bruņinieku un karavīru patrons, bet vēlāk arī Svētais Maurīcijs (viņa simbols - mora galva attēlota melngalvju brālības ģerbonī). 1477.g. melngalvji apmetās t.s. Jaunajā namā (vēst. avotos pirmoreiz minēts 1334.g.), kura augšstāvu (parādes zāli) Rīgas rāte izīrēja melngalvjiem. Jaunais nams bija celts tirgotājiem, amatnieku ģildēm, kā arī sabiedriskām vajadzībām. Par pilnīgiem šā nama saimniekiem melngalvji kļuva tikai 1713.gadā, un tas ieguva nosaukumu Melngalvju nams. Līdz 16.gs.2.pusē brālība bija galvenā Rīgas sabiedriskās dzīves vadītāja. Tā sadarbojās ar Lielo ģildi (līdz 1687.g. izmantoja arī kopīgas telpas).
Tuvākās pilsētas:
Koordinātas:   56°56'49"N   24°6'25"E
Šis ieraksts ticis mainīts pirms 12 gadiem