Vologda

 pilsēta, štata / provinces / reģiona galvaspilsēta, otrā līmeņa administrācija, district center (en), City of Labour Valour (en)

Vologda ir Vologdas apgabala centrs, tajā dzīvo vairāk kā 300,000 iedzīvotāju. Atrodas: 460km no Maskavas ziemeļu virzienā, un 600km dienvidaustrumu virzienā no Sanktpēterburgas.

Transporta tīkls:
attīstīts dzelzceļa mezgls, lidosta, labi autoceļi.

Īsa vēsture.
Pirmoreiz rakstos pieminēta 1147. gadā, tāpēc Vologdas iedzīvotāji to uzskata par Maskavas laikabiedru. XVI gadsimtā Vologda kļūst par ievērojamu tranzīta mezglu Krievijas tirdzniecībā ar Angliju un Holandi. XVI gadsimta vidū Ivans Bargais nolēma uz Vologdu pārcelt galvaspilsētu, tādēļ tajā tika uzsākta mūra ēku celtniecība. Kā stāsta vietējā leģenda, galvaspilsētu nepārcēla uz Vologdu tāpēc, ka celtniecības laikā uz Ivana Bargā galvas uzkrita ķieģeļa lauska no Sofijas katedrāles. Cars to uzskatīja par sliktu zīmi, un nolēma atgriezties Maskavā. 1612. gadā pilsētai uzbruka Polijas karaspēks; pilsēta tika ieņemta, izlaupīta un nodedzināta. Cara Pētera I laikā Vologda kļūst par Krievijas galveno kara bāzi. Vologdas noliktavās tika gatavoti un glabāti kara materiāli gan būvējamiem kuģiem, gan cietokšņiem. Pilsētā tika būvēti arī kuģi kravu nogādāšanai uz Arhangeļsku. Pēc Sanktpēterburgas celtniecības uzsākšanas ekonomiskā u.c. aktivitātes Vologdā stipri noplok un tā kļūst par tipisku provinces mazpilsētu. Saimnieciskās darbības atdzimšana sākās ar dzelzceļa no Maskavas izbūvi 1872.g. XIX gadsimtā Vologda kļūst arī par izsūtīto nomitināšanas vietu, un tādēļ to nereti dēvē par "Piemaskavas Sibīriju". Izsūtīto vidū bijušas tādas Krievijas "slavenības" kā J.Staļins, V.Molotovs, N.Berdjajevs (filozofs), B.Savinkovs(slavens terorists), M. Uļjanova (Ļeņina māsa), A.Lunačarskis (pirmais padomju Izglītības komisārs). 1918. gadā, sakarā ar Brestas miera līguma parakstīšanu un Krievijas izstāšanos no Pirmā pasaules kara, kā arī tādēļ, ka daudzas valstis neatzīst padomju varu, uz Vologdu pārceļas 11 ārvalstu vēstniecības, ieskaitot ASV ar sūtni D.Francis un Vologda kļūst par Krievijas "diplomātisko galvaspilsētu". Tomēr 1918. gada jūlijā padomju vara lika vēstniecībām pilsētu pamest un tās pārcēlās uz Arhangeļsku.

Šobrīd Vologda - liels Krievijas rūpniecības un kultūras centrs. Pilsētā saglabājušies ievērojami arhitektūras un tautas daiļamata pieminekļi XIX-XX g.s., galvenokārt baznīcas, nami un muižas. Kopā pilsētā ir 224 arhitektūras pieminekļi, no kuriem 128 atrodas valsts aizsardzībā.

Šo pieminekļu dēļ Vologdu dēvē par "Krievijas Ziemeļu centru". Īpašs Vologdas lepnums un eksportprece ir Vologdas sviests, Vologdas mežģīnes un lina izstrādājumi.